Gruzijas dažādie dabas apstākļi rada vislabāko vidi augstas kvalitātes vīnkopības un vīndarīšanas attīstībai, kuru īpatnību dēļ valsts teritorija ir sadalīta šādās vīnkopības zonās un mikrozonās:
Gruzija ir vieta, kur Eiropa satiekas ar Āziju, un rietumos tā robežojas ar Melno jūru, ziemeļos - Krieviju, dienvidos - Turciju un Armēniju un austrumos - Azerbaidžānu. Klimats ir ļoti daudzveidīgs, sākot no subtropiem līdz augstiem kalniem un pustuksnešiem. Apmēram 80% Gruzijas ir kalnaini. Ziemeļu robežu ar Krieviju veido Lielā Kaukāza kalnu grēda, šī barjera aizsargā Gruziju no aukstā gaisa iebrukuma no ziemeļiem, un šī vientulīgi skaistā augstā reģiona ledus klātās nokalnes apgādā daudzus tās strautus un upes. Kaukāza kalnu grēdas dienvidu atzars atrodas gandrīz paralēli ziemeļu atzaram.
Gruzīni vīnu uzskatīja par svēto dzērienu. 4. gadsimtā Svētā Nino, Gruzijas apgaismotāja, ieradās Gruzijā no Kapadokijas ar vīnogu koka krustu, savītu ar viņas matiem, un pēc viņas veikumiem 326. g. m.ē. gruzīni pieņēma kristietību. Vīnoga un vīnogu koks ir īpašas nozīmes simboli Gruzijas simbolikā.
Gruzijas vietējo vīnogu šķirņu nosaukumos bieži ir iekļauta konkrēta norāde uz to izcelsmi vai kādām tām raksturīgajām pazīmēm. Neraugoties uz to, ka Gruzija ir mājas vismaz 525 dažādām vīnogu šķirnēm (Ketshoveli u.c. 1960), lauksaimniecības kolektivizācija Staļina režīma laikā un vēlāk arī Gorbačova pretalkohola kampaņas 20. gs. astoņdesmitajos gados izraisīja šo plašo vietējo plantāciju likvidāciju. Šobrīd, kad tikai aptuveni 45 šķirnes tiek izmantotas pašreizējā komerciālajā ražošanā, Gruzijas valdība veic saskaņotus pasākumus, lai palielinātu ģenētisko daudzveidību valsts vīna dārzos. Papildus akadēmiskajam darbam, lai audzētu un izpētītu daudzas tagad neskaidras šķirnes, valdība 2014. gadā ir uzsākusi programmu, lai veicinātu un atbalstītu vairāk aizmirsto šķirņu stādīšanu. 2014. gada vasarā Valsts vīna aģentūra iedalīja 7000 vīnogulāju stādu dažādiem audzētājiem, plānojot vīnogulāju stādu skaitu palielināt līdz 70 000.
Kopš seniem laikiem Gruzija ir bijusi pazīstama kā vīnogu un vīna valsts. Tradicionālais Gruzijas vīns diez vai būtu iedomājams bez Kvevri. Vīna darīšanas tradicionālajos Kvevri traukos vēsture ir vismaz 8000 gadus sena, un to joprojām praktizē mūsdienās.
Jānis Kaļķis – divkārtējais Latvija labākā vīnziņa titula ieguvējs, Baltijas vīnziņu čempions un Latvijas Vīnziņu asociācijas prezidents – ir aizrautīgs un erudīts stāstnieks. Ar savām plašajām zināšanām viņš dāsni dalās vīna kursos, restorānos, presē. Jānis atzīst, ka vīns ir filozofisks baudas dzēriens un sava nozīme ir gan vietai, kur to bauda, gan glāzei, kurā tas ieliets, gan uzkodām, kas saliktas uz šķīvja.
Ir vietas, kur dzīvo laimīgi cilvēki. Kur zaļo ieleju bezgalīgie plašumi, un kalnos dzimst tūkstošiem strautu, kur ir dārzi, kas dod bagātīgu ražu, un cauri gadsimtiem nesta tradīcija saudzīgi izturēties pret visu, ko dāvā daba. Cilvēki šajās vietās ir laimīgi, jo viņi novērtē to, kas viņiem dots! Un pateicībā pret dabu, mīlestībā, ar kuru, šķiet, šeit piepildīts pat gaiss, piedzimst vislabākais, pārsteidzošais un neatkārtojamais Gruzijas vīns.
