Warning: Unterminated comment starting line 126 in /home/gruzijas/public_html/wp-content/themes/gw/functions.php on line 126
Par Gruziju : Gruzijas Vīni
   
 EN  RU

Par Gruziju

Gruzija ir vieta, kur Eiropa satiekas ar Āziju, un rietumos tā robežojas ar Melno jūru, ziemeļos - Krieviju, dienvidos - Turciju un Armēniju un austrumos - Azerbaidžānu. Klimats ir ļoti daudzveidīgs, sākot no subtropiem līdz augstiem kalniem un pustuksnešiem. Apmēram 80% Gruzijas ir kalnaini. Ziemeļu robežu ar Krieviju veido Lielā Kaukāza kalnu grēda, šī barjera aizsargā Gruziju no aukstā gaisa iebrukuma no ziemeļiem, un šī vientulīgi skaistā augstā reģiona ledus klātās nokalnes apgādā daudzus tās strautus un upes. Kaukāza kalnu grēdas dienvidu atzars atrodas gandrīz paralēli ziemeļu atzaram.

Ģeogrāfija

Gruzija ir vieta, kur Eiropa satiekas ar Āziju, un rietumos tā robežojas ar Melno jūru, ziemeļos – Krieviju, dienvidos – Turciju un Armēniju un austrumos – Azerbaidžānu. Klimats ir ļoti daudzveidīgs, sākot no subtropiem līdz augstiem kalniem un pustuksnešiem. Apmēram 80% Gruzijas ir kalnaini. Ziemeļu robežu ar Krieviju veido Lielā Kaukāza kalnu grēda, šī barjera aizsargā Gruziju no aukstā gaisa iebrukuma no ziemeļiem, un šī vientulīgi skaistā augstā reģiona ledus klātās nokalnes apgādā daudzus tās strautus un upes. Kaukāza kalnu grēdas dienvidu atzars atrodas gandrīz paralēli ziemeļu atzaram. Tomēr galvenokārt vīnkopības nolūkā valsts rietumu robeža ir atvērta pastāvīgai siltā, mitrā gaisa ietekmei no Melnās jūras.

Platuma grādi 4104235`` N-44047 36“ E Lielā Kaukāza augstākie punkti ziemeļos ir: Šhara – 5058 m virs jūras līmeņa, un Kazbegi – 5047 m virs jūras līmeņa.

Klimats

Gruzijas klimats ir daudzveidīgs īpašo ģeogrāfisko apstākļu dēļ. Gruzija atrodas uz mērenās un subtropu joslas robežas starp Melno jūru un Kaspijas jūru, un tai ir komplekss reljefs tās ģeoloģijas un topogrāfijas dēļ. Salīdzinoši nelielajā Gruzijas teritorijā pastāv ļoti dažādi reģionālie un vietējie klimatiskie apstākļi – mitrs subtropu klimats, pastāvīgs sniegs un ledāji un sausais subkontinentālais klimats Gruzijas dienvidos. Klimats Gruzijas austrumos ir sauss un kontinentāls, ar karstām vasarām un maigām ziemām, Gruzijas austrumos ir zems mitruma un nokrišņu līmenis, kā arī neliela mākoņainība. Temperatūras svārstības ir lielas, toties Gruzijas rietumos Melnās jūras piekrastē ir silts tropiskais klimats. Gruzijas rietumu daļā, kas atrodas Melnās jūras austrumu krastā un ir kalnu ieskauta, ir mitrs subtropu klimats ar nelielām temperatūras svārstībām un lielu nokrišņu daudzumu un augstu mitruma līmeni. Lielā Kaukāza grēda regulē vietējo klimatu, kalpojot par barjeru pret auksto gaisu no ziemeļiem. Siltais, mitrais gaiss no Melnās jūras viegli nokļūst piekrastes zemienē rietumos.

Vidējā temperatūra: Vasarā 20/24 °C un ziemā 2 / -5 °C

Tirdzniecības nolīgumi

Gruzijai ir tirdzniecības darījumi ar Pasaules Tirdzniecības organizāciju un ASV; 2014. gada 27. jūnijā ES un Gruzija parakstīja asociācijas nolīgumu. Tas ir stājies spēkā kopš 2016. gada 1. jūlija. Pamatojoties uz nolīgumu, tiek ieviests preferenciāls tirdzniecības režīms – dziļā un aptverošā brīvās tirdzniecības zona (DCFTA). Brīvās tirdzniecības nolīgums starp Gruziju un Ķīnas Tautas Republiku stāsies spēkā 2077. gada otrajā pusē. Gruzija būs pirmā valsts reģionā, kurai būs brīvās tirdzniecības nolīgums ar Ķīnu.

Gruzīnu valoda

Gruzīnu valoda ir oficiālā Gruzijas valoda. Gruzīnu valoda ir viena no vecākajām nepārtraukti lietotajām valodām uz zemes ar bagātīgām literārajām tradīcijām. Tā pieder Dienvidkaukāza (kartvelu) valodu saimei, kura ietilpst Ibērijas – Kaukāza valodu grupā. Gruzīnu alfabēts ir viens no unikālajiem 14 pasaulē esošajiem alfabētiem. Tas sastāv no 33 burtiem.

Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācija (UNESCO) ir iekļāvusi gruzīnu alfabētu cilvēces nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā (2016).

“Gruzīnu valoda izsaka visu, ko spēj izteikt jebkura cilvēku valoda. Gruzīnu valoda ir tik bagāta, ka ar sev raksturīgo komplicētību tā ir pasaules mēroga valoda”

N.I. Marss
Gruzīnu vēsturnieks un lingvists