EN  RU

Gruzijas vīna reģioni

Gruzijas dažādie dabas apstākļi rada vislabāko vidi augstas kvalitātes vīnkopības un vīndarīšanas attīstībai, kuru īpatnību dēļ valsts teritorija ir sadalīta šādās vīnkopības zonās un mikrozonās:

Gurija–Samegrelo

ATRAŠANĀS VIETA:

Gurija ir neliels, ļoti neatkarīgi domājošs reģions Gruzijas dienvidrietumos, tā zemes stiepjas līdz pat jūras krastam. Mazie Kaukāza kalni veido tā dienvidaustrumu barjeru, bet rietumos skalojas Melnā jūra. Samegrelo (gruzīnu: samegrelo) ir vēsturiska province Gruzijas rietumu daļā. Angļu valodā to vēsturiski dēvēja arī par “Mingrelia”. Samegrelo ziemeļrietumos robežojas ar separātisko Abhāzijas reģionu, Gurijas – Samegrelo ziemeļos atrodas Svanetija, austrumos – Imeretija, dienvidos – Gurija, bet rietumos – Melnā jūra. 

KLIMATS:

Gan Gurijas subtropiskajā jūras piekrastē, gan kalnainajos reģiona austrumos valda mitrs klimats. Mitras ir arī Gurijas zemienes, kas atrodas 200 metrus virs jūras līmeņa. Ziemas Gurijā ir maigas, savukārt vasaras – karstas. Šo reģionu raksturo arī spēcīgi vēji. Arī Samegrelo parasti valda mitrs subtropu klimats, Augškaukāza nogāzes, kas pāriet kalnu pakājēs, nodrošina labus vīnogulāju audzēšanas apstākļus. Šeit mitrumu mazina augstums virs jūras līmeņa, mazāks nokrišņu daudzums un sauss austrumu vējš. 

AUGSNES TIPS:

Mingrelijas svarīgākajās vīnkopības un vīndarīšanas zonās lielākoties ir krītaina kaļķakmens augsne (Tehuras un Abašas ielejās, upju augštecē), bagāta ar merģeli, zemienēs bieži aluviāla, sajaukta ar akmeņiem, kas izskaloti no upēm, bagāta ar smiltīm, mālaina vai mālaina un smilšaina, sajaukta ar akmeņiem, kā arī karbonēta. Kalnu piekājēs augsne lielākoties ir karbonēta, kas pārklāj merģeli, mazliet grantēta ar atklātu kaļķakmeni un merģeli. 

Vīnkopība un vīndarīšana

Gurijas-Samegrelo reģions, šķiet, ir visarhaiskākā vīndarīšanas vieta Gruzijā. Senākās atsauces vēsturiskajos avotos ir par Kolhetiju. Jaunākā vīndarīšanas vēsture šajos abos reģionos saistās ar diviem ārzemniekiem: skotu Džeikobu Maru Gurijā un francūzi Ahilu Muratu Samegrelo. XIX gs. 20. gados Džeikobs Mars apmetās Bukiscihā (Čohatauri rajons) un darīja vīnus no ogām, kas auga augstajos vīna dārzos Jani, Shilatubani un Mtevandidi. Ahils Murats bija viens no pirmajiem, kas Gruzijā izveidoja Eiropas stila uzņēmumu. Imeretijai slavu atnesa Ahila Murata no Ojaleshi un Krakhuna vīnogām darītie vīni. Šīs vietas no pārējās valsts atšķir vīnogu kultivēšanas kultūra, kas līdz pat XIX gs. bija atkarīga no Maglari, tas nozīmē, ka vīnogulāji te auga, vijoties ap kokiem. Ražas novākšana šajos reģionos vēsturiski sākās diezgan vēlu – novembrī, un dažreiz ilga līdz pat janvāra beigām. 

Reģiona galvenās vīna šķirnes:

Baltās:

Chkhaveri
Jani
Mtevandidi
Skhilatubani
Zenaturi
Sakmiela

Sarkanās:

Ojaleshi
Chvitiluri
Chechipeshi
Chergvali
Machkvaturi
Cheshi